Šķiet, ka gandrīz katra maciņā vai telefonā ir uzkrāta vesela kaudzīte ar dažādām klientu kartēm no populārākajiem veikaliem. Mēs pieraduma pēc tās izvelkam pie kases, cerot uz izdevīgumu un uzkrātajiem bonusiem, kas it kā palīdz ietaupīt.
Tomēr, ja paskatās uz šiem skaitļiem uzmanīgāk, aina kļūst pavisam citādāka. Veicot vienkāršus aprēķinus par ikmēneša tēriņiem, var ātri saprast, ka solītā ekonomija bieži vien ir tikai veikls triks.
Mazie procenti un nemanāmā atgriešana
Lielākā daļa veikalu tīklu piedāvā atgriezt aptuveni 0,5% līdz 1% no pirkuma summas punktu veidā. Ja mēnesī pārtikai un sadzīves precēm tiek iztērēti, piemēram, 500 eiro, tad atpakaļ saņemtais labums ir vien aptuveni 2,50 līdz 5 eiro. Šāda summa mēneša griezumā neko būtiski nemaina, taču rada sajūtu, ka esam kaut ko ieguvuši.
Turklāt šiem punktiem parasti ir virkne ierobežojumu. Tos bieži nevar izmantot akcijas precēm vai noteiktām produktu grupām, piemēram, dzērieniem. Vēl viena būtiska nianse ir punktu derīguma termiņš – tie mēdz pazust vai “izgaist”, ja netiek iztērēti laicīgi. Tas mudina mūs doties uz veikalu atkal un pirkt kaut ko nevajadzīgu, lai tikai nezaudētu uzkrātos dažus centus.
Īpašās cenas, kas liek tērēt vairāk
Zīmītes “ar klienta karti lētāk” ir lielisks veids, kā radīt steidzamības sajūtu. Mēs ieraugām zemāku cenu un uzreiz domājam, ka tas ir izdevīgs darījums, lai gan citā veikalā šī pati prece bez jebkādām kartēm var maksāt tikpat vai pat mazāk. Šīs atlaides bieži kalpo kā āķis, lai mēs grozā ieliktu lietas, pēc kurām nemaz nebijām nākuši.
Tāpat šīs kartes palīdz veikaliem pētīt mūsu paradumus. Viņi precīzi zina, ko, kad un cik daudz mēs pērkam. Šie dati tiek izmantoti, lai izveidotu personalizētus piedāvājumus, kas patiesībā ir domāti tam, lai mēs veikalā atstātu vairāk naudas, nevis ietaupītu.
Spēle par “vidējo čeku”
Veikali bieži rīko akcijas, kurās sola papildu punktus, ja iepirksieties par noteiktu summu, piemēram, vismaz 30 eiro. Ja pirkuma summa ir 27 eiro, cilvēks bieži vien sāk meklēt vēl kaut ko, ko pielikt klāt, lai tikai sasniegtu vajadzīgo robežu un dabūtu bonusu. Rezultātā tiek iztērēti lieki eiro par precēm, kuras tajā brīdī nemaz nebija vajadzīgas.
Galu galā šie punkti un uzlīmes ir tikai rīks, lai kontrolētu mūsu pirkšanas veidu. Tie rada ilūziju, ka mēs pārvaldām savus tēriņus, kamēr patiesībā veikals mūs mudina tērēt vairāk un biežāk. Īsta taupīšana parasti sākas tad, kad mēs pārstājam skriet pakaļ mākslīgiem bonusiem un sākam sekot līdzi reālajām cenām.
Kā saņemt reālu naudu, nevis punktus
Daudz efektīvāk par veikalu kartēm ir izmantot risinājumus, kas atgriež atpakaļ reālu naudu uz bankas kontu, nevis virtuālus punktus. Ir dažādi veidi, kā, veicot parastus pirkumus, mēneša beigās var saņemt atpakaļ pat 20 vai 30 eiro eiro skaidrā naudā. Šī nauda nav piesaistīta konkrētam veikalam, un to var izmantot, piemēram, lai apmaksātu interneta rēķinu vai telefona sarunas.
Šāda pieeja ļauj just reālu finansiālu pienesumu maciņā, neprasot nekādas papildu pūles vai sarežģītu plānošanu. Ja vēlies uzzināt vairāk par to, kā es katru mēnesi atgūstu daļu no saviem tēriņiem tieši eiro valūtā, esmu sagatavojis aprakstu par šo metodi.
100% teiktajam piekrītu. Visur apmāns!